- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC.LV sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
Ko darīt, ja cita persona sāk izmantot domēna vārdu, no kura atteicāties, nokopējot jūsu tīmekļa vietnes saturu, preču zīmi, reputāciju vai pat personas datus?
Interneta vidē domēna vārdu aprite ir dinamiska – katru dienu tiek reģistrēti jauni domēna vārdi, tie tiek lietoti, nodoti no viena lietotāja citam, dzēsti un atkal no jauna reģistrēti. Tāpēc nav brīnums, ka kādreiz lietots domēna vārds var nonākt cita lietotāja rīcībā. Tas nav nekas unikāls — tas izriet no globālās domēna vārdu sistēmas (DNS) darbības, kur domēna vārdi tiek piešķirti lietošanā uz noteiktu termiņu un pēc tā beigām var kļūt pieejami citiem lietotājiem. Līdzīga pieeja pastāv arī citās intelektuālā īpašuma jomās, piemēram, preču zīmju reģistrācijā, kur tiesības tiek piešķirtas uz noteiktu laiku un ir atjaunojamas. Domēna vārdi ir ierobežots resurss un šāda pieeja nodrošina tā efektīvu izmantošanu, kā arī vienlīdzīgas iespējas citiem tirgus dalībniekiem digitālās vides attīstībā.
Domēna vārdu atkārtotas reģistrācijas gadījumos praksē iespējams nošķirt trīs tipiskākās situācijas, kurās iepriekšējais domēna vārda lietotājs meklē risinājumu:
Rakstā īpaši apskatītas situācijas, kad domēna vārds tiek piereģistrēts, lai izmantotu iepriekšējo domēna vārda lietotāju izveidoto tīmekļa vietnes reputāciju un šī domēna vārda atpazīstamību un redzamību meklētājprogrammās.
Šajā daļā jāpamaina uz: Praksē tas var nozīmēt, ka domēna vārds, kam agrāk piesaistīta skolas, biedrības vai uzņēmuma tīmekļa vietne, pēc jaunās reģistrācijas apmeklētājus sāk novirzīt uz azartspēļu, partnerprogrammu (angliski: affiliate program) vai citu ar iepriekšējo tīmekļa vietni nesaistītu saturu. Partnerprogramma ir sadarbības modelis, kurā persona vai uzņēmums reklamē cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus un par to saņem atlīdzību — parasti komisijas maksu. Vēl nepatīkamāka situāciju veidojas, ja jaunais domēna vārda lietotājs saglabā vai pilnībā atdarina iepriekšējās tīmekļa vietnes saturu un vizuālo iespaidu. Šādas darbības jaunajam domēna vārda lietotājam kalpo kā instruments manipulācijām ar meklētājprogrammu optimizāciju (SEO), bet maldina tīmekļa vietnes apmeklētājus un rada reputācijas kaitējumu iepriekšējam domēna vārda lietotājam. Meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji šādu rīcību savos pakalpojumu līgumos ir aizlieguši, jo tā tiek uzskatīta par iepriekš lietoto domēna vārdu ļaunprātīgu izmantošanu, proti, mērķis nav sniegt lietotājiem patstāvīgu un vērtīgu saturu, bet gan gūt labumu no cita iepriekš izveidotas digitālās klātbūtnes.
Ja esat nonācis šādā situācijā, parasti rodas loģisks jautājums — ko darīt un vai šādu situāciju vispār iespējams atrisināt? Lai arī sākotnējā reakcija bieži ir saistīta ar neizpratni, sašutumu vai bezspēcības sajūtu, praksē šādas situācijas nav bezcerīgas. Gluži pretēji — tās nereti vienlaikus skar vairāku tiesību jomu pārkāpumus, tostarp autortiesības, preču zīmju aizsardzību, personas datu apstrādi vai pat negodīgu komercpraksi. Tas nozīmē, ka arī iespējamie risinājumi parasti nav viens, bet vairāki.
Saskaņā ar domēna vārdu lietošanas noteikumiem augstākā līmeņa domēnā .LV domēna vārdu izvēlas, piesaka un lieto domēna vārda lietotājs, kurš ir atbildīgs par to, lai domēna vārds neaizskartu citu personu likumīgās intereses un lai domēna vārda lietošana nepārkāptu Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus. Attiecīgi atbildība par domēna vārda izmantošanu, ar to saistītajiem citiem pakalpojumiem (piemēram, tīmekļa vietni) un šo pakalpojumu saturu gulstas uz domēna vārda lietotāju.
Tas ir maldīgs priekšstats, ka internetā publicētie darbi, tostarp sociālo mediju platformās vai tīmekļa vietnēs, automātiski zaudē autortiesību aizsardzību un tādēļ kļūst brīvi izmantojami ikvienam.
Saskaņā ar Autortiesību likumu darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no to izteiksmes formas vai nesēja, tostarp arī digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka teksti, fotogrāfijas, grafiskie elementi, dizaina risinājumi, audiovizuāls saturs, datorprogrammas un citi radošas darbības rezultāti arī pēc publicēšanas internetā saglabā autortiesību aizsardzību, ja vien nav beidzies to aizsardzības termiņš vai nepastāv cits likumā noteikts pamats to brīvai izmantošanai.
Autortiesību jomā vispārīgais princips ir skaidrs — darba izmantošanai nepieciešama autora vai cita autortiesību subjekta atļauja, ja vien konkrētā izmantošana neietilpst likumā noteiktajos izņēmumos. Atsevišķos gadījumos tīmekļa vietnē publicētajam saturam var būt pievienoti noteikti izmantošanas nosacījumi vai licence, kas atļauj konkrētus izmantošanas veidus, piemēram, pārpublicēšanu noteiktā apjomā vai nekomerciālu izmantošanu. Tomēr, ja šāda atļauja nav skaidri paredzēta, publiski pieejams saturs internetā pats par sevi nav uzskatāms par brīvi izmantojamu.
| Domēna vārds un saturs – atšķirīgas tiesību kategorijas |
|---|
| Svarīgi uzsvērt, ka, reģistrējot domēna vārdu, jaunais domēna vārda lietotājs neiegūst tiesības uz iepriekšējā lietotāja izveidoto un domēna vārdam piesaistīto tīmekļa vietni. Tīmekļa vietnē publicētie teksti, attēli, fotogrāfijas, grafiskais noformējums, atsevišķi dizaina elementi un citi radoši risinājumi atkarībā no konkrētā gadījuma var būt aizsargājami darbi Autortiesību likuma izpratnē. Pat ja domēna vārdam ir mainīts lietotājs, tīmekļa vietnes saturs jaunajam lietotājam automātiski nepāriet. |
Šis princips izriet gan no Autortiesību likuma, kur noteikts, ka autortiesības uz darbu pieder autoram (2.pants) un autoram ir izņēmuma tiesības darbu reproducēt un publiskot (15.pants). Arī Eiropas Savienības Tiesas praksē ir nostiprināts princips, ka autortiesību aizsardzība var attiekties ne vien uz darbu kopumā, bet arī uz atsevišķām tā daļām, ja tajās atspoguļojas autora radošā darbība (lietā C-5 / 08 Infopaq).
Tādēļ gadījumos, kad jaunais domēna vārda lietotājs bez atļaujas pārpublicē iepriekšējās tīmekļa vietnes saturu vai tā būtiskas daļas, var rasties autortiesību pārkāpums.
Situācijās, kad pēc domēna vārda zaudēšanas to pārreģistrē cita persona, preču zīmes aizskārums var izpausties divējādi. Pirmajā gadījumā problēma ir pašā domēna vārdā — tas ir identisks vai sajaucami līdzīgs iepriekšējā domēna vārda lietotāja Latvijā aizsargātām tiesībām, piemēram, preču zīmei, uzņēmuma nosaukumam vai citam apzīmējumam. Otrajā gadījumā domēna vārds pats par sevi var arī nesakrist ar reģistrēto preču zīmi, taču aizskārums rodas no tā, kā šis domēna vārds tiek izmantots — piemēram, tīmekļa vietnē publicēts iepriekšējā lietotāja logotips, preču zīme, vizuālā identitāte vai citi elementi, kas rada iespaidu par saistību ar sākotnējo uzņēmumu.
Šo atšķirību ir svarīgi saprast arī praktisku iemeslu dēļ, jo no tās ir atkarīgs, kādi tiesību aizsardzības līdzekļi konkrētajā situācijā ir pieejami. Ja aizskārums ir saistīts ar paša domēna vārda sagrābšanu, tad augstākā līmeņa .LV domēnā līdzās Preču zīmju likumā paredzētajai aizsardzībai, pieejama arī ārpustiesas domēna vārdu strīdu risināšanas procedūra. Šī procedūra ir izmantojama tad, ja vienlaikus izpildās trīs priekšnoteikumi: domēna vārds ir identisks vai sajaucami līdzīgs sūdzības iesniedzēja Latvijā aizsargātām tiesībām, domēna vārda lietotājam nav tiesību vai likumīgu interešu attiecībā uz domēna vārdu un domēna vārds ir reģistrēts vai tiek izmantots negodprātīgi. Procedūrā var prasīt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu vai dzēšanu.
Domēna vārdu sagrābšana ir ļaunticīga prakse, kurā persona reģistrē vai izmanto domēna vārdu ar mērķi gūt labumu no cita uzņēmuma nosaukuma, preču zīmes vai reputācijas. Parasti domēna vārdu sagrābšana ir saistīta ar identiskas preču zīmes neatļautu izmantošanu vai līdzīgas preču zīmes izmantošanu, proti, izmantojot apzināti kļūdainu zināmu zīmolu rakstību veidojot viegli sajaucamus preču zīmes variantus vai atvasinājus.
Savukārt, ja preču zīmes aizskārums nav ietverts pašā domēna vārdā, bet izpaužas tikai tīmekļa vietnes saturā, piemēram, neatļauti izmantojot citas personas preču zīmi, logotipu vai vizuālo noformējumu, strīda centrā vairs nav pats domēna vārds kā identifikators, bet gan preču zīmes vai attiecīgā apzīmējuma lietošana publiskotajā tīmekļa vietnes saturā. Šādos gadījumos izšķiroša nozīme ir Preču zīmju likumā noteiktajiem tiesību aizsardzības mehānismiem, jo preču zīmes īpašniekam ir tiesības iebilst pret identiska vai sajaucami līdzīga apzīmējuma lietošanu, ja tā rezultātā var rasties sajaukšanas iespēja vai netaisnīga preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas izmantošana.
Praksē abas situācijas nereti pārklājas. Novēroti gadījumi, kad jaunais domēna vārda lietotājs ne tikai reģistrē domēna vārdu, kas ir sajaucami līdzīgs cita uzņēmuma apzīmējumam, bet arī papildus izvieto tīmekļa vietnē šī uzņēmuma preču zīmi, nosaukumu vai vizuālo identitāti. Tad aizskārums vairs nav vērtējams tikai domēna vārda līmenī — tas aptver gan pašu domēna vārda izvēli, gan arī konkrētās tīmekļa vietnes satura izmantošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Ja tīmekļa vietnē tiek izmantots iepriekšējā uzņēmuma nosaukums, logotips, vizuālā identitāte vai citi atpazīstamības elementi, šāda rīcība var radīt ne tikai preču zīmes tiesību aizskārumu, bet var arī tikt vērtēta kā maldinoša komercprakse, ja tās rezultātā patērētājiem rodas nepareizs priekšstats par vietnes izcelsmi, piederību vai saistību ar konkrētu uzņēmumu.
Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, komercprakse ir negodīga, ja tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski ietekmē vai var ietekmēt patērētāja ekonomisko rīcību, vai arī ja tā ir maldinoša vai agresīva. Komercprakse aptver ne tikai reklāmu klasiskā izpratnē, bet arī informāciju, kas tiek sniegta tīmekļa vietnē, piedāvājumus, komerciālu saziņu un citus ar preču vai pakalpojumu virzīšanu saistītus elementus.
Šādos gadījumos maldināšana var izpausties nevis tikai kā tiešs nepatiesu apgalvojumu sniegums, bet arī kā kopējā iespaida radīšana, ka konkrētā tīmekļa vietne ir saistīta ar iepriekšējo uzņēmumu, tā zīmolu vai pakalpojumiem.
Šādā situācijā patērētājs var pieņemt lēmumu apmeklēt vietni, uzticēties tai, ievadīt savus datus, sazināties ar “pakalpojuma sniedzēju” vai pat veikt pirkumu, balstoties uz kļūdainu priekšstatu par vietnes izcelsmi vai saistību ar konkrētu komersantu. Tieši šis ir centrālais maldinošas komercprakses elements — patērētāja ekonomiskās rīcības ietekmēšana ar maldinošu iespaidu.
Viens no nopietnākajiem, bet praksē bieži nenovērtētajiem riskiem, kas var rasties pēc atteikšanās no domēna vārda lietošanas, ir saistīts ar personas datu aizsardzību. Atsevišķos gadījumos jaunais domēna vārda lietotājs var iegūt piekļuvi arī informācijai, kas iepriekš bijusi saistīta ar konkrēto domēna vārdu, tostarp e-pasta saziņai, kontaktinformācijai, finanšu datiem, juridiskiem dokumentiem vai citai informācijai.
Īpaši būtisks risks pastāv gadījumos, kad uzņēmums vai organizācija ilgstoši izmantojusi konkrēto domēna vārdu saziņai ar klientiem, sadarbības partneriem vai darbiniekiem. Pēc domēna vārda lietošanas tiesību izbeigšanās uz iepriekš lietotajām e-pasta adresēm nereti turpina pienākt jauni ziņojumi, dokumenti, pieprasījumi vai cita informācija. Tas nozīmē, ka jaunā domēna vārda lietotāja rīcībā, pat viņam negribot, nonāk personas dati vai cita informācija, kas sākotnēji nemaz nav bijusi paredzēta viņam.
Negodprātīgs jaunais domēna vārda lietotājs, kas konkrētajam domēna vārdam piesaista iepriekšējā lietotāja tīmekļa vietnes saturu vai tā daļas, var publiskot arī iepriekšējā vietnē saglabātos personu datus — piemēram, darbinieku vārdus, fotogrāfijas, amatus, e-pasta adreses, tālruņu numurus vai citu personu identificējošu informāciju. Ja šādi dati tiek publiski atstāti vai pārpublicēti bez tiesiska pamata, tas var radīt personas datu aizsardzības prasību pārkāpumu.
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu personas datu apstrādei ir nepieciešams tiesisks pamats. Tas attiecas arī uz datu publicēšanu internetā. Tādēļ situācijās, kad jaunais domēna vārda lietotājs uztur publiski pieejamu vietni ar iepriekšējā lietotāja darbinieku vai citu personu datiem, ir izvērtējams, vai šādai datu apstrādei pastāv atbilstošs tiesiskais pamats.
Vienlaikus jāņem vērā, ka šādās situācijās domēna vārdam var tikt novirzīta arī jauna informācija — piemēram, klientu pieprasījumi, sadarbības partneru ziņojumi, rēķini, dokumenti, CV, pieteikumi vai cita saziņa no personām, kuras kļūdaini uzskata, ka konkrētais domēna vārds, tīmekļa vietne vai e-pasta adrese joprojām pieder sākotnējam lietotājam.
Līdz ar to gadījumos, kad pēc domēna vārda lietotāja izmaiņām tiek konstatēta iepriekšējās vietnes satura vai saziņas izmantošana, situācija var būt vērtējama arī no personas datu aizsardzības regulējuma viedokļa.
Līdztekus personas datu aizsardzības riskiem šādās situācijās jāvērtē arī kiberdrošības aspekti. Beidzies vai zaudēts domēna vārds nereti nav tikai tehniski “brīvs resurss”, ko kāds cits izmanto jaunam projektam. Ja konkrētajam domēna vārdam iepriekš bijusi atpazīstamība, apmeklētāju plūsma, saistība ar uzņēmumu vai uzticams tēls interneta lietotāju acīs, tas var kļūt par pievilcīgu mērķi arī ļaunprātīgai izmantošanai.
Praksē viens no biežākajiem riskiem ir tas, ka šāds domēna vārds tiek izmantots surogātpasta izplatīšanai, mākslīgai saišu veidošanai ((angliski link building vai precīzāk šajā kontekstā manipulatīva link building) ir prakse, kurā tiek apzināti un nedabiski radītas saites uz tīmekļa vietni, lai ietekmētu tās pozīcijas meklētājprogrammās (piemēram, Google)), pikšķerēšanai vai viltotu e-komercijas vietņu, un citu maldinošu pakalpojumu izveidei. Lietotājiem šādās vietnēs var tikt piedāvātas “īpaši izdevīgas atlaides”, ierobežota laika akcijas vai citi šķietami ticami komerciāli piedāvājumi, kuru patiesais mērķis ir izkrāpt maksājumu karšu datus, piekļuves informāciju vai citu sensitīvu informāciju.
No Latvijas tiesību viedokļa šādas situācijas noteiktos gadījumos var būt vērtējamas arī Nacionālās kiberdrošības likuma kontekstā — īpaši tad, ja notikusi neatļauta piekļuve sistēmām vai cita ar kiberdrošību saistīta ļaunprātīga darbība.
Tādēļ, konstatējot, ka bijušais domēna vārds tiek izmantots aizdomīgā, maldinošā vai tehniski kaitīgā veidā, situācija būtu vērtējama arī kā iespējams kiberdrošības incidents, kurā nepieciešama savlaicīga reakcija.
Praksē lielākā daļa domēna vārdu atkārtotas reģistrācijas gadījumu nerada strīdus vai tiesiskus riskus. Tomēr atsevišķās situācijās, īpaši ja tiek izmantota cita personas radīta digitālā identitāte vai saturs, var rasties tiesību aizskārumi, kuriem ir pieejami konkrēti risinājumi.
NIC.LV novērojis, ka šādās situācijās svarīgākais ir nerīkoties haotiski, bet iespējami ātri izveidot secīgu un pārdomātu rīcības plānu. Jo ātrāk tiek fiksēta situācija un izvērtētas pieejamās iespējas, jo ātrāk izdodas mazināt kaitējumu un apturēt pārkāpumu.
Pirmais un būtiskākais solis ir nekavējoties fiksēt pierādījumus par iespējamo pārkāpumu. Tas praksē nozīmē, piemēram:
Pierādījumu savlaicīga saglabāšana ir īpaši nozīmīga, jo šāds saturs var tikt izmainīts vai dzēsts ļoti ātri.
Nākamais solis ir juridiski izvērtēt situāciju. Šajā posmā ir svarīgi saprast nevis tikai to, ka “kaut kas nav kārtībā”, bet gan precīzi noteikt, kādas tieši tiesības ir aizskartas. Izvērtējiet, vai:
Šis izvērtējums palīdz saprast, kuri aizsardzības mehānismi konkrētajā situācijā ir visefektīvākie.
Nākamais praktiskais solis ir saziņa ar pašreizējo domēna vārda lietotāju. Informāciju par .LV domēna vārda lietotāju iespējams noskaidrot, izmantojot NIC.LV Whois pakalpojumu https://www.nic.lv/whois.
Ja domēna vārda lietotājs ir juridiska persona, šī informācija var palīdzēt atrast tālākus saziņas kanālus. Whois pakalpojums ļauj arī nosūtīt domēna vārda lietotājam aicinājumu sazināties.
Ja atbilde netiek saņemta, iespējams lūgt NIC.LV pārsūtīt domēna vārda lietotājam jūsu sagatavotu rakstisku pieprasījumu pārtraukt prettiesisko rīcību. Šādā pieprasījumā ieteicams skaidri norādīt:
Vienlaikus vēlams noteikt saprātīgu termiņu atbildes sniegšanai un prasību izpildei.
Atsevišķos gadījumos viens no efektīvākajiem soļiem var būt ziņošana meklētājprogrammām, jo tas ļauj samazināt pārkāpuma ietekmi tehniskā līmenī — īpaši tad, ja vietne tiek izmantota SEO manipulācijām, pikšķerēšanai, maldināšanai vai ļaunprātīgai datplūsmas pārtveršanai.
Svarīgi gan ņemt vērā, ka meklētājprogrammās nav vienota ziņošanas mehānisma, kas būtu īpaši paredzēts domēna vārdu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Šādas situācijas parasti tiek vērtētas pēc konkrētā pārkāpuma rakstura — piemēram, kā:
Piemēram, Google publicējis savus noteikumus par aizliegtām manipulācijām ar meklēšanas rezultātiem, tostarp par tā saukto beigušos domēna vārdu ļaunprātīgu izmantošanu (expired domain abuse): https://developers.google.com/search/docs/essentials/spam-policies un par iespējamiem kvalitātes vai manipulācijas pārkāpumiem iespējams ziņot arī tieši Google https://developers.google.com/search/help/report-quality-issues.
Ja pārkāpums ir saistīts arī ar pašu domēna vārdu, iespējams apsvērt .LV domēna vārda ārpustiesas strīdu risināšanas procedūru. Šī procedūra var būt piemērota tad, ja vienlaikus izpildās trīs nosacījumi:
Vairāk informācijas par šo procedūru pieejams šeit - https://www.nic.lv/lv/iespejas-lv-domena-vardu-stridu-risinasana
Ja domēna vārda lietotājs nereaģē uz brīdinājumu vai pārkāpums netiek novērsts, iespējams izvērtēt arī prasības celšanu tiesā civilprocesuālā kārtībā. Tas var būt aktuāli, piemēram, ja:
Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir tas, vai pierādījumi ir savlaicīgi savākti un vai prasījums ir juridiski korekti formulēts.
Ja situācijā konstatējama personas datu nelikumīga apstrāde, piemēram, vietnē bez tiesiska pamata publicēti fizisku personu dati vai tiek pārtverta e-pasta saziņa, iespējams vērtēt nepieciešamību informēt Datu valsts inspekciju.
Savukārt gadījumos, kad situācijā saskatāmas kiberincidenta pazīmes — piemēram, pikšķerēšanu — atbalstu iespējams saņemt, ziņojot Kiberincidentu novēršanas institūcijai, CERT.LV.
Ja pārkāpums netiek novērsts un rada būtisku kaitējumu, var būt nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Jāņem vērā, ka iepriekš aplūkotie pārkāpumi noteiktos gadījumos var pārsniegt civiltiesiska strīda vai administratīva pārkāpuma robežas un, konstatējot Krimināllikumā paredzētās pazīmes, var būt vērtējami arī kā krimināli sodāma rīcība.
NIC.LV aicina domēna vārdu lietotājus rīkoties atbildīgi un ievērot normatīvo aktu prasības, savukārt tiesību aizskāruma gadījumā — savlaicīgi izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības mehānismus.
Lai mazinātu riskus nākotnē, NIC.LV iesaka savlaicīgi atjaunot domēna vārda lietošanas tiesības, no domēna vārda lietošanas tiesībām atteikties pārdomāti (skat. “Atsakies atbildīgi” - https://www.nic.lv/lv/doma-2x-pirms-atsakies un https://www.nic.lv/lv/infografika-atsakies-atbildigi), izvērtēt zīmola aizsardzību, piemēram, reģistrējot preču zīmi, kā arī regulāri pārbaudīt ar jūsu uzņēmumu saistīto domēna vārdu izmantošanu.