- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
Šo rakstu sēriju vēlamies noslēgt ar rakstu par problēmām, ar kurām saskaras jauno gTLD reģistru uzturētāji, cenšoties iekarot tirgu. Iepriekšējos rakstos runājām par paveikto jauno gTLD ieviešanā, par šo jauno gTLD popularitāti, par kompāniju zīmolu gTLD izmantošanu.
Vispārējā augstākā līmeņa domēnu reģistra uzturētājs (registry) ir galvenais spēlētājs jauno gTLD tirgū. Tieši viņu veiksme un prasme piesaistīt interneta lietotājus nosaka jaunā domēna uzplaukumu vai neveiksmes.
Jauno gTLD reģistru uzturētāji ir apvienojušies un ICANN paspārnē izveidojuši organizāciju RySG (gTLD Registries Stakeholder Group), kuras vadītājs Pols Diazs šīs organizācijas vārdā 2017. gada martā nosūtīja ICANN vadībai vēstuli ar priekšlikumiem par jauno gTLD atbalstu.
Vēstules sākumā autori sūdzas par daudzu jauno gTLD neveiksmīgo biznesu, jo tikai 63 (no 1200) jaunajiem gTLD var lepoties ar 50 000 reģistrācijām un vairāki simti jauno gTLD nav reģistrējuši pat 10 000 vārdus. No visiem jaunajiem gTLD, kuri ir starptautiskie domēnu vārdi (nav angļu alfabētā), tikai trīs ir pārsnieguši 50 000 robežu (skaitlis iekavās ir reģistrāciju skaits attiecīgajā domēnā) – .网址 (tīmekļa adrese) (190 000), .信息 (zināšanas) (90 000), .рус (110 000). Vidējais reģistrāciju skaits jaunajiem domēniem pēc RySG aprēķiniem ir 8 000 reģistrāciju. Tirgus apjoma novērtēšanai var atgādināt, ka pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 1,2 miljardi tīmekļa vietņu, kuras izvietotas otrā līmeņa domēnu 330 miljonos – gan vispārējos augstākā līmeņa domēnos (gTLD), gan valstu kodu domēnos (ccTLD).
Jauno gTLD reģistru uzturētāji noslēdz līgumu ar ICANN, saskaņā ar kuru tiem ir jāmaksā 25 000 dolāru gadā. RySG vēstulē minētie aritmētiskie aprēķini ir nevainojami – ja ir reģistrēti tikai 5 000 vārdu, tad no katra ir jāiekasē vismaz 5 dolāri gadā un ja ir vien 1000 vārdu, tad vispār veseli 25 dolāri, tikai lai nepaliktu parādā ICANN. Tādi izdevumi palielina reģistrācijas maksu un līdz ar to stipri ietekmē šo domēnu konkurences iespējas.
Vēl jāpiebilst, ka reģistru uzturētāji bieži paši domēna vārdus nereģistrē, bet gan noslēdz līgumus ar daudzām no 3000 ICANN akreditētām reģistratūrām, kuras maksā ICANN akreditācijas maksu $4000 gadā. Daži avoti ziņo, ka ICANN savā 2018. gada budžetā ir ierēķinājusi, ka apmēram 750 reģistratūru pametīs šo tirgu, jo nav pietiekams skaits domēna vārdu gribētāju.
RySG savā vēstulē cer uz ICANN finansiālo atbalstu reģistru uzturētājiem, samazinot vai kompensējot līguma maksu, jo visi zina, ka ICANN pašlaik ir iekrājusi 96 miljonus dolāru no jauno gTLD pieteikumiem, kad par katru no tiem bija jāiemaksā 185 000 dolāru, un papildus vēl krietnu naudu ienesa arī pieprasītāko jauno domēnu izsoles. Tā kā ICANN ir bezpeļņas organizācija, tad šo iekrājumu nevar nevienam izmaksāt. Šīs problēmas risināšanai, ICANN ir izveidojusi darba grupu, kura domā un plāno, kā RySG priekšlikums ir šo naudu izmantot neveiksmīgu gTLD atbalstam, gan tos kreditējot vai atlaižot daļu maksājuma, gan ieguldot jauno gTLD atpazīšanas veicināšanā un reklamēšanā. Minētos 185 000 dolārus daļēji atmaksāja tiem pieteicējiem, kuri nedabūja pieprasīto domēnu. RySG vēlētos, lai kaut ko atmaksātu arī veiksmīgajiem pieteicējiem, jo tieši viņi esot tie, kas realizē ICANN politiku gTLD paplašināšanā.
Nebija jau tā, ka kāda organizācija bija spiesta pieteikt jauno gTLD. Katram no pieteicējiem taču vajadzēja sev izstrādāt kaut kādu biznesa plānu un izdomāt tirgus iekarošanas pasākumus. Ja nu šis bizness nesekmējas, tad ICANN vainas tur nav. Pieteicējs var pagaidīt, kamēr jaunais gTLD kļūs populārs, vai arī uzsākt kaut ko tirgus iekarošanai. Tomēr ICANN nevar gluži palikt malā, jo pašas ICANN misija ir attīstīt internetu, un jaunie gTLD tika izveidoti tieši šīs attīstības sekmēšana. Dažu jauno domēnu sabrukšana, par kuru jau sāk runāt, šo attīstību varētu kavēt. Tāpēc kaut kādas darbības ICANN būtu jāveic.
Finansiālais atbalsts, protams, palīdzētu daudziem jaunajiem gTLD izdzīvot. Bet kuriem to sniegt? Kuri vispār varēs izdzīvot? Par to var diskutēt gadiem ilgi. Jauno gTLD atpazīstamība tiešām varētu būt labāka, bet ICANN var tikai reklamēt visu jauno gTLD saimi. Atsevišķu domēnu mārketings atkal nav labi, jo nav skaidrs, kuri tad būtu to visvairāk pelnījuši.
Lai nu kā, tomēr pašlaik ICANN negrasās tērēt naudu jauno gTLD atbalstam. Savā 29. augusta atbildes vēstulē ICANN globālo domēnu nodaļas prezidents A. Atalā (Akram Attalah) izsaka lielu pateicību par lielisko un pārdomāto priekšlikumu, bet paskaidro, ka pašlaik nav zināms, kādi izdevumi ICANN vēl būs, un tāpēc piesaistīt kaut kādu naudu reģistru uzturētājiem ICANN nevarot.
Visas pazīmes liecina, ka pirmais kandidāts uz bankrotu no jaunajiem gTLD ir domēns .wed. Par šo domēnu portāls jau rakstīja. Tas ir domēns, kur precēties alkstošie pāri varētu reģistrēt šai iecerei veltītu domēna vārdu. Šis gTLD darbības sākumā gan sasniedza 300 reģistrācijas, bet pašlaik pēc trīs gadu darba ir palikušas tikai 30 reģistrācijas un to skaits turpina kristies. Kas varētu šo domēnu glābt?
Grūti būs arī kompānijai GMO Registry atpelnīt savu pirkumu 2016. gada janvārī, kad izsolē izdevās iegūt gTLD .shop par 41,5 miljoniem dolāru. Pašlaik reģistrāciju skaits šajā domēnā ir sasniedzis 300 000 (no Latvijas 107) par apmēram 2 dolāriem, kas ienes ļoti mazu naudu, lai varētu turpināt šo domēnu sekmīgi uzturēt. Tiesa gan, šī cena ir par sākotnējo reģistrāciju. Par reģistrācijas atjaunošanu pēc gada tiek prasīts vairāk – ap $30, bet domēnu vārdu tirgū skaitās labi, ja tiek atjaunotas ap 50% domēna vārdu reģistrāciju. Var jau būt, ka kādreiz visas pasaules veikali kopīgiem spēkiem sagādās kaut kādu peļņu šai Japānas kompānijai.
Veikls un stratēģiski pārdomāts mārketings arī domēnu reģistrācijas jomā ļauj cerēt uz panākumiem. To pierāda jaunā gTLD .xyz darbība. Pēc šī domēna pieteicēja Daniela Negari domām, šis varētu būt vienīgais gTLD vārds, kurš neko nenozīmē. Tātad tam nav konkrēta adresāta. Varētu likties, ka tas ir trūkums, bet D.Negari to pārvērš priekšrocībā, paziņojot, ka šis domēns var derēt visiem, arī tiem, kuri angļu valodu nezina, bet alfabētu tomēr ir mācījušies, kā, piemēram, ķīnieši.
.xyz izvērsa agresīvu mārketinga politiku, tai skaitā pret savu laiku nodzīvojušiem, pēc D.Negari domām, vecajiem gTLD, it sevišķi pret pašu populārāko .com. Šī domēna uzturētājs Verisign, Inc, pat iesūdzēja D.Negari tiesā par negodīgu reklāmu, bet prāvu zaudēja, kas atkal palīdzēja domēna .xyz popularitātei. Paralēli tika izveidota „sabiedriska kustība” Generation XYZ, kurai būtu jāapvieno jaunā cilvēku, uzņēmumu un interneta tirgus paaudze, protams, uz domēna .xyz bāzes. Tāpat tika izsludinātas vairākas akcijas, kad domēnus .xyz varēja reģistrēt pilnīgi par velti vai par niecīgu maksu.
Iepriekšējā šāda lētā domēnu vārdu izpārdošanas akcija bija 2016. gada jūnijā, pēc kuras domēna .xyz reģistrāciju līmenis pārsniedza 5 miljonus un rezultātā domēns ieņēma 4. vietu visu esošo (jauno un veco) gTLD vidū. Tiesa gan, pēc gada vairāki miljoni jauno domēnu reģistrētāji līgumu nepagarināja, un tagad .xyz jācenšas sasniegt 3 miljonus. Tomēr nav jāignorē fakts, ka tie vairāk nekā 2 miljoni „bēgļu” ir labi iegaumējuši, ka tāds .xyz eksistē, un kādā brīdī nākotnē tas var ietekmēt viņu lēmumus.
Apmēram 60% reģistrāciju domēnā .xyz tiešām nāk no Ķīnas. Viņu pieredzi D.Negari izmanto arī pašreizējā akcijā 1.111B Class domēni. Tie ir tie domēni, kas sastāv tikai no 6, 7, 8 vai 9 cipariem, tātad no 000000 līdz 999999999, kopā patiešām 1,111 miljards. Šādus domēnus .xyz piedāvā reģistrēt vairumā par 0,65 USA dolāriem un savām reģistratūrām iesaka tos tirgot ne dārgāk par 0,99$. Jāatceras, ka šādi ciparu domēna vārdi ir ļoti iecienīti Ķīnā. Pats D.Negari gan cer, ka tos varētu plaši izmantot – reģistrējot savu telefona numuru, automašīnas, ledusskapja, veļas mašīnas vai kādu citu internetam pieslēgtu lietu numurus.
Kompānijas varot arī rezervēt kādu miljonu šādu domēna vārdu, lai tos piekārtotu katram sava izstrādājuma numuram, kas klientiem atvieglotu gan informācijas ieguvi par izstrādājumu, gan sakarus ar šo izstrādājumu, ja to pieslēdz tīklam. Kāpēc gan kompānijai nesanumurēt savus darbiniekus un katram izveidot tīmekļa lapu, kur šis darbinieks varētu, piemēram, atzīmēties, atnākot uz darbu un aizejot no tā, kā arī ierakstīt, ko labu viņš šodien ir paveicis. Idejas tiešām „cildenas”, bet to visu taču var, nemaksājot nevienam, izdarīt savā domēnā, kas izveidots lokāli vai reģistrēts jebkur, ne tikai .xyz. Tāpat populārajam blokķēžu uzņēmumam Ethereum nebija obligāti jāiesaista .xyz, kur** Ethereum** klientiem ņemt 1.111B Class domēnus, lai izveidotu Ethereum kriptovalūtas „maciņus”. Tomēr 2017.gada oktobrī Ethereum un .xyz vienojās par šāda veida sadarbību.
Lētās domēna vārdu izpārdošanas akcijas ļoti plaši izmanto arī daudzi citi jaunie gTLD, kaut arī nekad nepiemirst paprasīt lielāku maksu vai organizēt izsoles domēna vārdiem, kas ir vai tikai izskatās īpaši vērtīgi, piemēram, divburtīgiem vārdiem. Taču veidojas arī pavisam pretēja ienākumu iegūšanas politika. Speciāli jauno gTLD izplatīšanas nolūkam izveidotā kompānija Uniregistry, kurai ir 27 gTLD, savus domēnus** .car** (400), .cars (300) un **.auto **(400) jau no paša sākuma tirgoja par cenām ap \(2000 gadā ar domu, ka reģistrēsies tiešām īstie šo domēnu gribētāji. Patiešām, tādai organizācijai kā Citroën nav jāknapinās, lai samaksātu šādu summu par domēnu **citroen.auto**, kurš gan pašlaik pāradresē uz klasisko **citroen.com**. Cenu aritmētika ir acīmredzama – 500 reģistrācijas par \)2000 dod to pašu ienākumu, ko 1 miljons reģistrāciju par 1 dolāru.
No 2017.gada 8.septembra Uniregistry ir ieviesusi šādu pieeju arī vēl citiem 16 sev piederošiem domēniem. Lielāku vai mērenāku cenas celšanos piedzīvoja domēni .blackfriday (1500), .audio (7 700), .flowers (1 700), .help (15 500), .christmas (2 300) un citi. Vislielākais cenas pieaugums ir domēnam **.hosting **(5 400), par kuru Uniregistry agrāk prasīja \(20 gadā un tagad prasa \)338.88, un domēnam .juegos (900), kurš no \(9.38 arī uzlēca līdz \)338.88 (juegos spāniski nozīmē – spēles). Var piebilst, ka domēnā .hosting ir 6 reģistrācijas no Latvijas. Uniregistry dibinātājs un vadītājs F.Šilings (F.Schilling) to visu pamato ar nepieciešamību uzturēt šos domēnus, kuri pie lētām cenām izdzīvot nevar. Viņa izteikumi liek domāt, ka vēl viņš papildus izmantos tāda veida atlaižu kampaņas, kad precei sākumā uzliek nesamērīgi lielu cenu un pēc tam skaļi izsludina akciju – tagad šai precei ir 50% atlaide! F.Šilings domā, ka kaut kā ir jāizvelk vēl kādi 10 gadi, līdz jaunie domēnu vārdi iegūs vajadzīgo popularitāti lietotāju vidē. Jāatceras tomēr, ka tradicionālais gTLD .com reģistrē jaunu domēna vārdu par 10 dolāriem, protams, ja vēlamais vārds nav jau aizņemts, turklāt reģistra uzturētājs šo cenu nedrīkst patvaļīgi celt.
Optimālās cenas noteikšana ir klasisks katra tirgotāja rūpju bērns. Kas ir izdevīgāk – pārdot lētāk un vairāk vai dārgāk, kaut arī mazāk? Vai, samazinot cenu, tiks piesaistīta jauna klientu grupa, vai varbūt, paaugstinot cenu, nozīmīga klientu grupa pazudīs? Domēna vārdu tirgū cenas paaugstināšana būtiski ierobežo domēna vārdu tirgotāju un „skvoteru-tupētāju” piesaisti. Tāpat arī kibernoziedzniekiem savām darbībām būs jāmeklē lētāki domēni, kas gan būtu tīri labi. Kāds būs reālais rezultāts no šīs cenu stratēģijas, to parādīs tirgus.
Var arī pamanīt, ka reģistru uzturētāji savās mārketinga darbībās cenšas īpaši pievērsties jaunuzņēmumiem (start-up). Piemēram, gTLD **.club **(1 000 000) ar 230 reģistrācijām no Latvijas ir pārliecināts, ka šajā domēnā vairums domēnu izvēlas jaunie uzņēmumi, ne velti šajā gTLD funkcionē arī startup.club. Ir jau pareizi, ka vieglāk izdosies pārliecināt tikko izveidoto klubu Lielā jautrība, ka lielajautriba.com ir nožēlojams domēns, salīdzinot ar krāšņo lielajautriba.club (kaut patiesībā arī lielā-jautrība.lv nebūt nav slikti), nekā pierunāt kādu veco klubu aiziet no sen pierastā domēna un pārvietot mājas lapu.
Iekarot domēnu vārdu tirgu ir grūti, iekarot šo tirgu ar jaunajiem domēniem gTLD ir pavisam grūti, bet tiem, kas šo ceļu uzsākuši, nav citas iespējas kā vien strādāt melnās miesās un cerēt uz labākiem laikiem.