Cīņa ar pārkāpumiem tiešsaistē

Cīņa ar pārkāpumiem tiešsaistē

Dažāda veida pārkāpumi tiešsaistē, tajā skaitā arī nelikumīgs saturs, kļūst arvien izplatītāki un pamanāmāki. Neizbēgami pieaug arī cietušo skaits. Šī tendence radījusi nepieciešamību veidot normatīvo regulējumu, kas spēj pasargāt mūs visus no nevēlamām sekām un zaudējumiem arī brīdī, kad izmantojam informācijas tehnoloģijas.

Digitālās vides vērtība un sarežģītība slēpjas apstāklī, ka tās darbībā ir iesaistīti ļoti daudzi spēlētāji, sākot no iekārtu un programmatūras ražotājiem/izstrādātājiem, interneta tīkla infrastruktūras uzturētājiem, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un beidzot ar jebkuru digitālās vides patērētāju.

Esam pieraduši pie iespējas šajā vidē netraucēti realizēt savas tiesības un brīvības. Bet, kādas ir katras iesaistītās personas atbildības robežas? Kam ir kontrole pār saturu? Kā visefektīvāk palīdzēt, ja konstatēts pārkāpumus? Vai pārkāpuma novēršanas nolūkā pieņemtie lēmumi būs samērīgi ar tiem ierobežojumiem, ko kompetentās iestādes noteiks? Tā ir tikai daļa no jautājumiem, kas vērtējami, pieņemot normatīvos aktus cīņai pret pārkāpumiem digitālajā vidē. Tomēr likumdevēju izvēlētās metodes šo pārkāpumu novēršanai var atšķirties pat vienas valsts ietvaros. Vēl izteiktāka atšķirība ir vērojama, ja salīdzinām vairāku valstu izvēlētās pieejas.

Šajā rakstā un Eiropas augstākā līmeņa domēnu padomes CENTR veidotajā video vēršam uzmanību uz vispārējo augstākā līmeņa domēna reģistru uzturētāju (generic Top-Level Domain) un valsts kodu augstākā līmeņa domēnu reģistru uzturētāju (country code Top-Level Domain) lomu, atbildības robežām un iespējām palīdzēt, ja noticis pārkāpums.


Reģistru uzturētāji (tajā skaitā arī NIC) nodrošina būtisku interneta infrastruktūras daļu – domēna vārdu sistēmu (DNS), kas ir digitālo pakalpojumu nodrošināšanas pamatā. To infrastruktūra pilda tikai domēna vārdu adresācijas uzturēšanas un nodrošināšanas funkciju, tā nemitina un pat nepārsūta saturu, tādēļ arī nevar to kontrolēt. Reģistru uzturētājiem nav iespēju dzēst nelikumīgu saturu, pat ja tiem tiek paziņots par tā esamību. Tieša piekļuve saturam ir tikai tīmekļa vietnes veidotājam un mitināšanas jeb hostinga pakalpojuma nodrošinātājam.

Diemžēl vērojama tendence, ka normatīvajos aktos likumdevēji kompetentajām iestādēm ļauj iet vieglāko ceļu pārkāpumu risināšanā, nosakot, ka iestāde, pat nemēģinot pārkāpumu atrisināt pēc būtības, var pieņemt lēmumu bloķēt vai atslēgt domēna vārdu.

Kaut arī retos ārkārtas un steidzamos gadījumos var būt lietderīgi apturēt domēna vārda darbību, tas tomēr nav ilgtspējīgs risinājums, jo pats saturs tiek saglabāts un pie tā var piekļūt arī citos veidos. Tādējādi lielā daļā gadījumu tiek radīta pārkāpuma novēršanas ilūzija. Nav vienotas prakses, vai tiesības pieņemt lēmumu ar tik būtisku ietekmi ir tikai tiesai vai arī noteiktām valsts pārvaldes iestādēm.

Latvijā iestādes, kam normatīvajos aktos noteiktas tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz domēna vārdiem, ir:

Pēc šo kompetento iestāžu pieprasījuma .LV domēnu reģistra uzturētājam (NIC) normatīvajos aktos ir noteikts pienākums izpildīt iestādes lēmumu, piemēram, uzlikt domēna vārdam aizliegumu mainīt lietotāju, atslēgt domēna vārda tehniskos ierakstus vai pat to dzēst. Latvijā attiecīgie normatīvie akti pieņemti dažādos laika posmos, tāpēc normas ir atšķirīgas, un ne vienmēr tiek sasniegts šo normu rosinātāju mērķis novērst pārkāpumu vai pat to padarīt nepieejamu.

Domēnu vārdu nozare Eiropas Savienības regulējuma gaismā

Pirms četriem gadiem domēnu vārdu nozare bija situācijā, kad Eiropas Savienības līmenī nebija neviena regulējuma, kurā būtu minēti domēnu vārdi, domēnu vārdu reģistri vai reģistratūras, izņemot tos, kas attiecās konkrēti uz .EU domēna reģistra uzturētāja darbību. Bet situācija līdz ar Direktīvas par tīklu un informācijas drošību (NIS direktīva) un Patērētāju aizsardzības sadarbības regulas (CPC) pieņemšanu ir krasi mainījusies. Domēnu vārdu nozare ir Eiropas Savienības likumdevēju pamanīta kā būtisks digitālās vides nodrošinātājs.

Patērētāju aizsardzības sadarbības regula nostiprina būtisku principu, ka domēna vārdam ir jābūt pēdējam resursam, kas būtu jāizdzēš, ja rodas problēmas ar saturu, kas publicēts tīmekļa vietnē, kuras adresei izmantots attiecīgais domēna vārds.

Eiropas Savienības viena no šī brīža prioritātēm ir digitālās vides regulējuma pārskatīšana. Top jauns Digitālo pakalpojumu akts, kas būs spēkā esošās E-komercijas direktīvas pēctecis. Jaunajā regulējumā ir plānots aptvert daudz plašāku digitālās vides pakalpojumu spektru, un ir zināms, ka jaunais regulējums iekļaus domēna vārdu nozari un skaidros tās lomu digitālo pakalpojumu sniegšanā.

Lai gan esošā E-komercijas direktīva neattiecas uz domēnu vārdu reģistriem, ar jauno Digitālā pakalpojuma aktu mēs sagaidām izmaiņas, un tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt vienotu izpratni par domēna vārdu reģistru uzturētāju lomu, iespējam un atbildību.

Reģistru uzturētāji vienmēr ir atbalstījuši sakārtotas digitālās vides veidošanu, kas vērsta uz personu tiesību un brīvību ievērošanu un samērīgu un izsvērtu likumdevēju un kompetento iestāžu rīcību, sargājot šīs pamatvērtības.

Reģistru uzturētāji turpinās sniegt atbalstu kompetentajām iestādēm pārkāpumu novēršanā, sniedzot nepieciešamo, lai padarītu digitālo vidi drošāku mums visiem.