- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC.LV sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
14.un 15. oktobrī Rīgā norisinājās jau sestās Baltijas Domēnu dienas (Baltic Domain Days 2026), kas pulcēja domēnu nozares, interneta infrastruktūras un kiberdrošības ekspertus no Baltijas un citām pasaules valstīm. Šogad pasākums notika starptautiskās kiberdrošības konferences CyberChess 2026 ietvaros.
Divu dienu garumā eksperti diskutēja par domēna vārdu tirgus attīstību, mākslīgā intelekta ietekmi, DNS drošību un noturību, NIS2 direktīvas izaicinājumiem, reģistrācijas datu pārbaudi un interneta nākotni.
Galvenais jautājums, kas caurvija konferences diskusijas: kā nodrošināt drošu, noturīgu un uzticamu internetu laikā, kad tehnoloģijas, kiberdraudi un normatīvās prasības nemitīgi mainās?
Konferenci atklāja NIC.LV vadītāja Katrīna Sataki, ar humoristisku piemēru par dzīvnieku nosaukumu atšķirībām Baltijas valodās aicinot dalībniekus aizdomāties, cik labi mēs patiesībā saprotam savus kaimiņus.
Līdzīgi ir arī domēnu nozarē - lai gan Baltijas valstis vieno ģeogrāfija, vēsture un kopīgi izaicinājumi, katrai ir savas tirgus īpatnības un pieeja problēmu risināšanai.
Patrick Myles (CENTR) iepazīstināja ar jaunākajām Eiropas domēnu tirgus tendencēm, izceļot izaugsmes tempa atjaunošanos pēc pēdējo gadu palēninājuma. 2026. gada septembrī Eiropas valstu kodu domēnu 12 mēnešu izaugsmes mediāna sasniedza 4,7%, pietuvojoties Covid-19 pandēmijas laikā pieredzētajam maksimumam. Kā liecina CENTR (Eiropas valstu kodu augstākā līmeņa domēnu reģistru asociācijas) dati, tās biedru pārvaldītajos Eiropas ccTLD kopumā reģistrēts vairāk nekā 71 miljons domēna vārdu, tostarp aptuveni 625 tūkstoši Baltijas valstu nacionālajos domēnos.
Eksperts pievērsās arī Baltijas valstu tirgus atšķirībām. Piemēram, Igaunijā uz 100 iedzīvotājiem ir 11,4 vietējo reģistrantu domēna vārdi, Lietuvā — 7,7, bet Latvijā — 6,2. Savukārt .LV izceļas ar lielāko ārvalstu reģistrantu īpatsvaru Baltijā — 29%. Neraugoties uz tirgu atšķirībām, visas trīs valstis ietekmē plašākas nozares tendences. Mākslīgais intelekts, sociālie tīkli un lietotnes maina veidu, kā cilvēki atrod informāciju, tādēļ domēna vārdi kļūst mazāk redzami. Vienlaikus MI aģentu attīstība un vienkāršāka tīmekļvietņu izveide var radīt jaunas iespējas domēnu nozarei.
Moderatore: Katrīna Sataki (.LV)
Dalībnieki: Heiki Sibul (.EE), Tomas Mackus (.LT)
Vai Baltijas valstīs pastāv vienots domēna vārdu tirgus, vai tomēr tie ir trīs atsevišķi nacionālie tirgi?
Ar šo jautājumu sākās pirmā paneļdiskusija, kurā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas reģistru pārstāvji salīdzināja savu tirgu īpatnības, reģistratūru ekosistēmas, konkurences apstākļus un kopīgos izaicinājumus.
Īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgā intelekta ietekmei uz domēna vārdu reģistrāciju. Vai nākotnē domēna vārdus cilvēku vietā izvēlēsies un reģistrēs MI aģenti? Un vai tie dos priekšroku .LV, .EE un .LT vai globālajiem domēniem?
Moderatore: Katrīna Sataki (.LV)
Dalībnieki: Heiki Sibul (.EE), Tomas Mackus (.LT), Barbara Povše (Arnes, .SI), Roelof Meijer (SIDN, .NL)
Diskusijas otrajā daļā Baltijas valstu pārstāvjiem pievienojās Slovēnijas un Nīderlandes reģistru eksperti, paplašinot sarunu līdz visas Eiropas domēnu nozarei.
Dalībnieki apsprieda, kā reģistri var ciešāk sadarboties kiberdrošības, tehnoloģiju attīstības un noturības stiprināšanas jomā. Vai risinājumi, kurus katrs reģistrs šobrīd izstrādā atsevišķi, nākotnē varētu tapt kopīgi?
Diskusijā uzsvēra zināšanu apmaiņas un praktiskas sadarbības nozīmi, jo, neskatoties uz atšķirībām, Eiropas reģistri saskaras ar daudziem kopīgiem izaicinājumiem.
Šogad, 13. oktobrī, Rīgā norisinājās 30. CENTR Pētniecības un attīstības darba grupas (CENTR Research & Development – CENTR R&D) sanāksme, kas pulcēja Eiropas nacionālo domēnu reģistru tehniskos ekspertus un pētniekus, lai dalītos jaunākajos pētījumos un pieredzē.
Daļa šīs darba grupas sanāksmes programmas tika iekļauta arī Baltijas Domēnu Dienās, lai pievērstu plašāku reģistratūru un lēmumu pieņēmēju uzmanību domēnu industrijas tehnoloģiskajā attīstībā.
Thymen Wabeke (SIDN, .NL) iepazīstināja ar CENTR R&D darba grupas darbību. Šīs grupas pamatmērķis ir veicināt Eiropas domēnu reģistru sadarbību pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā.
Grupas uzmanības centrā ir DNSSEC, DNS mērījumi, datu infrastruktūra, mākslīgais intelekts un ļaunprātīgas darbības atklāšana. Kopīgi pētījumi un zināšanu apmaiņa palīdz efektīvāk risināt sarežģītus tehniskos izaicinājumus un samazināt izmaksas.
Sebastian Castro (.IE) iepazīstināja ar OpenINTEL projektu, kas kopš 2015. gada sistemātiski apkopo un analizē DNS datus no visas pasaules.
Prezentācijā tika aplūkotas domēna vārdu attīstības tendences, e-pasta konfigurācija, IPv6 izmantošana, SPF ieviešana un DNSSEC validācija. Šādi ilgtermiņa mērījumi palīdz izprast interneta infrastruktūras attīstību, salīdzināt dažādu domēnu tehniskās konfigurācijas un identificēt iespējamos drošības riskus.
Vairis Caune (CERT.LV) analizēja mākslīgā intelekta izmantošanu DNS nozarē, pievēršoties gan tā sniegtajām iespējām, gan jaunajiem kiberdrošības riskiem.
MI arvien biežāk tiek integrēts ikdienas procesos, apstrādā datus un palīdz automatizēt dažādus uzdevumus. Taču tas rada arī jaunus apdraudējumus, tostarp sensitīvu datu noplūdes un neatļautu darbību risku.
Vienlaikus MI var palīdzēt ātrāk atklāt pikšķerēšanai izmantotus domēna vārdus, analizēt aizdomīgas reģistrācijas un izvērtēt kiberdrošības incidentus.
Būtiskākais - MI izmantošana pati par sevi negarantē drošību. Svarīgi, kā tehnoloģija tiek ieviesta un kontrolēta.
Andriy Khvetkevych (NicNames un NIC.UA) pievērsās situācijām, kad ziņojumi par iespējamu ļaunprātīgu darbību tiek izmantoti, lai panāktu leģitīmu tīmekļvietņu darbības apturēšanu.
Pārāk lēna reakcija var ļaut turpināties kaitnieciskām darbībām, savukārt pārsteidzīgi lēmumi var radīt kaitējumu nevainīgiem uzņēmumiem.
Eksperts demonstrēja, kā MI aģenti var palīdzēt analizēt ziņojumus, pārbaudīt pierādījumus un sagatavot ieteikumus tālākai rīcībai. Tomēr galīgajam lēmumam jāpaliek atbildīgo speciālistu rokās.
Jānis Kārkliņš (ICANN) sniedza ieskatu globālajā interneta pārvaldības sistēmā un starptautisko organizāciju lomā tās attīstībā.
Internets nav vienas valsts vai organizācijas īpašums. Tā darbība balstās sadarbībā starp tehnisko kopienu, uzņēmumiem, valsts institūcijām un pilsonisko sabiedrību.
Prezentācijā tika apskatīta ICANN (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers), IANA (Internet Assigned Numbers Authority) un citu organizāciju loma, kā arī pieaugošie ģeopolitiskie izaicinājumi, kas var apdraudēt interneta vienotību.
Vienots un globāli savietojams internets ir pamats valstu digitālajai attīstībai, un tā saglabāšanai nepieciešama starptautiska sadarbība un uzticēšanās.
Aysegul Tekce (ICANN) iepazīstināja ar 2026. gada jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu (gTLD) programmu.
Jaunajā pieteikšanās kārtā saņemti vairāk nekā 1600 pieteikumu jaunu domēnu izveidei. Prezentācijā tika skaidroti programmas mērķi, pieteikumu izvērtēšanas process un turpmākie soļi.
Domēnu telpas paplašināšanās veicina daudzveidību un konkurenci, vienlaikus liekot arī nacionālajiem domēnu reģistriem domāt par savu vietu globālajā tirgū.
Charlotte Spencer (WIPO) iepazīstināja ar domēna vārdu strīdu izšķiršanas tendencēm un intelektuālā īpašuma aizsardzības izaicinājumiem.
Pieaugot pikšķerēšanas, identitātes viltošanas un citu ļaunprātīgu darbību apjomam, arvien svarīgāki kļūst efektīvi un pieejami tiesību aizsardzības mehānismi.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī Latvijas pieredzei. Kopš 2024. gada 1. oktobra .LV domēna vārdu lietotājiem ir pieejama alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūra, kas ieviesta sadarbībā ar WIPO (Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija). Tā ļauj risināt domēna vārdu strīdus ātrāk un vienkāršāk, ne vienmēr vēršoties tiesā.
Moderatore: Barbara Povše (Arnes, .SI)
Dalībnieki: Jānis Kārkliņš (ICANN), Charlotte Spencer (WIPO), Iveta Skujiņa (.LV), Helen Aaremäe-Saar (.EE), Tomas Mackus (.LT)
Pirmās dienas noslēgumā eksperti diskutēja par pieaugošo regulējuma ietekmi uz domēnu nozari.
Lai gan internets ir globāls, domēnu reģistriem jādarbojas dažādās nacionālajās un starptautiskajās tiesiskajās sistēmās. Kā līdzsvarot arvien stingrākās prasības ar interneta tehniskās darbības principiem? Un kur sākas un beidzas domēna vārdu reģistra atbildība?
Diskusijā tika aktualizēta nepieciešamība pēc samērīga un praksē īstenojama regulējuma, īpaši ņemot vērā mazāku reģistru un reģistratūru iespējas.
Konferences otrā diena norisinājās sesijas “Drošāka un noturīgāka Baltijas domēnu telpa” , kuras ietvaros galvenā uzmanība tika pievērsta DNS infrastruktūras noturībai, NIS2 direktīvas prasībām, reģistrācijas datu pārbaudei un uzticēšanās nozīmei digitālajā vidē.
Patrik Fältström (Netnod) uzdeva būtisku jautājumu: vai atbilstība normatīvajām prasībām nozīmē, ka interneta infrastruktūra patiešām spēs turpināt darboties krīzes situācijā?
NIS2 direktīva nosaka prasības kiberdrošības pārvaldībai, incidentu ziņošanai un reģistrācijas datiem. Taču prasību izpilde pati par sevi negarantē nepārtrauktu DNS darbību.
Eksperts uzsvēra infrastruktūras daudzveidības nozīmi, kā arī analizēja Ukrainas pieredzi, kur decentralizēta interneta infrastruktūra palīdz saglabāt pakalpojumu pieejamību kara apstākļos.
Galvenā atziņa - vispirms jāspēj nodrošināt pakalpojuma darbību, un tikai tad jāpierāda atbilstība prasībām.
Moderatore: Iveta Skujiņa (NIC.LV)
Dalībnieki: Monika Nowikowska (NASK, .PL), Timo Võhmar (.EE), Tomas Simonaitis (.LT), Christian Simmen (DENIC eG)
Diskusijas centrā bija jautājums, vai stingrāka domēna vārdu reģistrantu datu pārbaude patiešām uzlabo drošību vai rada papildu administratīvo slogu reģistriem, reģistratūrām un lietotājiem.
Eksperti apsprieda NIS2 prasību ieviešanu dažādās Eiropas valstīs, pārbaudes izmaksas, reģistru un reģistratūru atbildību, kā arī riskus, ko rada zagtas identitātes un automatizētas reģistrācijas.
Svarīgs jautājums bija arī tas, kā novērtēt, vai domēna vārdu lietotāju datu pārbaude sasniedz savu mērķi un patiešām palīdz mazināt DNS ļaunprātīgu izmantošanu.
Konferences noslēguma sesijā uzmanība tika pievērsta praktiskiem risinājumiem domēna vārdu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanā, uzticēšanās nozīmei digitālajā vidē un Baltijas valstu domēnu reģistru turpmākajai sadarbībai.
Jakob Bring Truelsen (Punktum dk) dalījās pieredzē par Dānijas .DK domēna drošības stiprināšanu un cīņu ar ļaunprātīgu domēna vārdu izmantošanu.
Punktum dk īpašu uzmanību pievērš DNSSEC izmantošanas veicināšanai, domēna vārdu lietotāju identificēšanai un informācijas apmaiņai ar uzticamiem ziņotājiem.
Eksperts iepazīstināja ar automatizētiem risinājumiem, kas palīdz apkopot un izvērtēt ziņojumus par iespējamiem drošības incidentiem, kā arī savlaicīgi informēt iesaistītās puses.
Dānijas pieredze parāda, cik nozīmīga ir proaktīva pieeja un sadarbība ļaunprātīgu darbību novēršanā.
Moderators: Helmuts Meškonis (Domain Summit)
Dalībnieki: Roelof Meijer (SIDN, .NL), Monika Nowikowska (NASK, .PL), Andriy Khvetkevych (NicNames un NIC.UA), Robert Jacobi (Blackwall)
Kā nākotnē noteiksim, vai domēnu reģistrs, reģistratūra vai cits interneta pakalpojumu sniedzējs ir uzticams?
Diskusijā eksperti pievērsās uzticēšanās nozīmei mākslīgā intelekta laikmetā, īpaši izceļot sensitīvu datu aizsardzību, MI aģentu piekļuves tiesības un atbildības sadalījumu.
Viens no būtiskākajiem nākotnes izaicinājumiem būs pārliecināties ne tikai par cilvēka identitāti, bet arī par to, vai MI aģents ir pilnvarots rīkoties konkrētas personas vai uzņēmuma vārdā.
Moderators: Lars Forsberg (iQ)
Dalībnieki: Katrīna Sataki (.LV), Heiki Sibul (.EE), Tomas Mackus (.LT)
Konferences noslēgumā uz skatuves atkal satikās visu trīs Baltijas valstu domēnu reģistru vadītāji.
Diskusijā tika apkopoti abu dienu galvenie jautājumi, pievēršoties domēna vārdu reģistrācijas nākotnei, mākslīgā intelekta ietekmei, kiberdrošībai un Baltijas valstu turpmākajai sadarbībai.
Galvenais uzsvars bija uz praktisku rīcību - kā konferencē apspriestās idejas pārvērst konkrētos uzlabojumos un risinājumos, kas nākotnē sniegtu ieguvumu gan reģistratūrām, gan domēna vārdu lietotājiem.
Baltic Domain Days 2026 apliecināja, ka domēnu nozares nākotni noteiks ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet arī spēja sadarboties, pielāgoties jauniem apdraudējumiem un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Mākslīgais intelekts sniedz jaunas iespējas, taču rada arī jaunus riskus. Regulējums palīdz noteikt kopīgus drošības standartus, bet nevar aizstāt praktisku gatavību krīzes situācijām.
Drošu un noturīgu internetu nevar izveidot tikai ar tehnoloģijām, regulējumu vai vienas organizācijas spēkiem. Tam nepieciešama sadarbība un risinājumi, kas darbojas arī praksē.
Pateicamies mūsu partneriem Estonian Internet Foundation (.EE), DOMREG (.LT), ICANN un Blackwall, CENTR, CERT.LV un CyberChess konferences organizatoriem par sadarbību konferences rīkošanā, kā arī paldies visiem runātājiem, moderatoriem un dalībniekiem par vērtīgajām diskusijām, pieredzes apmaiņu un ieguldījumu drošākas interneta nākotnes veidošanā!