- Sīkdatnes, kas nodrošina Jūsu pieprasīto pakalpojumu darbību.
- Sīkdatnes, kas NIC sniedz informāciju par interneta vietnes www.nic.lv apmeklējumu un kuru izmantošanai ir nepieciešama Jūsu piekrišana.
Baltijas Domēnu dienas 2025. gadā norisinājās 7.–8. oktobrī Tallinā, pulcējot domēnu industrijas profesionāļus, valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus un uzņēmējus no Baltijas un ārpus tās. Divu dienu garumā konference aptvēra plašu tēmu loku — no digitālās identitātes un kiberdrošības līdz mākslīgajam intelektam un jaunajām inovācijām domēnu industrijā.
Pirmajā dienā galvenā uzmanība tika veltīta nacionālo domēnu attīstībai, digitālajai pārvaldībai un tirgus tendencēm. Dalībnieki iepazīstināja ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ccTLD (.EE, .LV, .LT) aktualitātēm, inovācijām un drošības risinājumiem, kā arī tika analizēti reģionālie un globālie domēnu tirgus dati.
Konferenci atklāja Liisa-Ly Pakosta, Igaunijas tieslietu un digitālo lietu ministre. Savā uzrunā viņa uzsvēra Baltijas valstu lomu digitālās sabiedrības veidošanā un nacionālo domēnu nozīmi kā uzticības un identitātes simbolu.
Runātājs: Heiki Sibul, Igaunijas Interneta nodibinājuma vadītājs
Heiki Sibul iepazīstināja ar Igaunijas digitalizācijas jaunākajiem sasniegumiem. Igaunija ir kļuvusi par pilnībā digitālu valsti — visi valsts sniegtie pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē. Tika īpaši izcelta eesti.ee lietotne, kas ļauj iedzīvotājiem vienuviet pārvaldīt e-receptes, saņemt paziņojumus, pārbaudīt transportlīdzekļu vēsturi un izmantot “Datu izsekošanas” funkciju, lai redzētu, kā valsts iestādes izmanto personas datus. Igaunijas digitālā valsts tiek raksturota kā “komandas sporta veids” — sadarbībā iesaistītas vairākas institūcijas: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts policija, CERT-EE, Finanšu izlūkošanas vienība, Drošības dienests, prokuratūra un tiesas. Nozīmīgākie jauninājumi ietver .ee rezervācijas sistēmu, apvienotā mārketinga programmu ar 50 000 Eiro budžetu, kā arī samazinātas domēna vārdu strīdu komisijas maksas. Nodibinājums arī ieguvis ISO 27001:2022 sertifikātu un uzsācis pāreju uz AWS mākoņpakalpojumiem.
Runātāja: Katrīna Sataki, NIC.LV vadītāja
Latvijas prezentācija bija vērsta, lai parādītu, cik .LV domēna zona ir stabila un uzticama. 2025. gadā reģistrēto domēna vārdu skaits joprojām atspoguļo nelielu, tomēr stabilu izaugsmi, līdz koneferencemi brīdim sasniedzot jau 1% pieaugumu salīdzinot ar pagājušo gadu. Tāpat varam būt lepni, ka atjaunoto domēna vārdu skaits - 81,9% ir salīdzinoši augsts rādītājs domēnu vidū. DNSSEC parakstītu domēna vārdu skaits turpina lēnām, bet stabili pieaugt - 2025.gada laikā tas audzis par +1,9%. .LV domēna statistikas apskata noslēgumā K.Sataki uzsvēra, ka lielāko daļu .LV domēnu vārdu reģistrē juridiskās personas (59%), un visaktīvākā grupa ir milleniāļi (29 - 44 gadi) un jaunie uzņēmēji. Interesanti, ka Latvijā populārāki kļūst arī jaunie vispārējie domēni (gTLDs), piemēram, .click un .top. Starp .LV reģistra jaunumiem K.Sataki minēja lietotnes DNS ugunsmūra izveidi, kas veidots un uzturēts sadarbībā ar CERT.LV, alternatīvās strīdu risināšanas pakalpojuma, kas tiek nodrošināts sadarbībā ar WIPO un AutoPay ieviešanu.
NIC.LV nākotnes stratēģija vērsta uz klientu pieredzes uzlabošanu, efektivitāti un drošības stiprināšanu, saglabājot augstu uzticības līmeni nacionālajam domēnam.
Runātājs: Tomas Mackus, DOMREG.LT vadītājs
DOMREG, kas darbojas kā Kauņas Tehnoloģiju universitātes struktūrvienība, pārvalda .LT domēna reģistru un DNS pakalpojumus. Līdz 2025. gadam reģistrēti apmēram 247 000 domēnu vārdu (+3,4%), ar 86% atjaunošanas rādītāju un augstu vietējo reģistatūru īpatsvaru. DNSSEC aizsargāto domēna vārdu skaits pieaudzis par 10%, savukārt IDN – par 6%. No 2026. gada plānots neliels domēna vārdu cenas pieaugums. Lietuva aktīvi ievieš NIS2 direktīvas prasības, kas attiecas uz reģistriem, DNS pakalpojumu sniedzējiem un reģistratūrām. DOMREG arī īsteno izglītojošas programmas studentiem, uzņēmumiem un tiesībsargājošām institūcijām par kiberdrošību.
Dalībnieki:
Heiki Sibul (Estonian Internet Foundation)
Katrīna Sataki (NIC.LV)
Tomas Mackus (DOMREG.LT)
Diskusijā “Baltijas domēnu sirdis” trīs Baltijas valstu nacionālo domēnu pārstāvji dalījās pieredzē par to, kā katra valsts attīsta savu domēna vārdu telpu un pielāgojas mainīgajai digitālajai videi. Saruna bija atklāta un draudzīga — dalībnieki apsprieda gan līdzīgos izaicinājumus, gan atšķirīgās pieejas to risināšanai.
Runātāja: Mare Vahtre, Igaunijas Interneta fonds
Mare Vahtre sniedza plašu pārskatu par pasaules un Eiropas domēnu tirgus datiem. Pasaulē šobrīd ir vairāk nekā 380 miljoni reģistrētu domēna vārdu. No tiem .COM - 42%, Eiropas valsts koda (ccTLD, piemēram, .LV, .EE, .LT) domēni — 20%, bet vispārējās dozīmēs (gTLD, piemēram, .NET, .ORG) — 14%. Eiropas tirgus ir stabils, ar 85,9% noturības līmeni un nelielu, bet pastāvīgu izaugsmi.
Svarīgākie secinājumi:
Dalībnieki:
Klaudijus Januitis (Hostinger)
Niks Bērziņš (SigmaNet)
Lars LG Forsberg (iQ Global)
Diskusijā tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kā nodrošināt nacionālo domēnu izaugsmi un konkurētspēju laikā, kad tirgus kļūst arvien piesātinātāks. Eksperti vienojās, ka būtiskākie šķēršļi ir digitalizācijas temps, automatizācijas trūkums un zems jaunās paaudzes iesaistes līmenis. Risinājumi ietver procesu automatizāciju, labāku klientu pieredzi, ciešāku sadarbību starp reģistrtūrām un valsts institūcijām, kā arī inovāciju ieviešanu produktu un pakalpojumu līmenī.
Konferences otrā diena bija veltīta plašākām interneta pārvaldības un drošības tēmām — no mākoņpakalpojumu monopolu ietekmes līdz DNS drošības, mākslīgā intelekta un ES politikas jautājumiem.
Dalībnieki:
Timo Võhmar (Estonian Internet Foundation)
Kristian Liivak (Wavecom)
Robert Jacobi (Blackwall)
Siim Vene (State IT Centre)
Diskusijā tika apspriests jautājums, vai lielie mākoņpakalpojumu sniedzēji var tikt uzskatīti par jaunās digitālās „koloniālisma” formas pārstāvjiem. Eksperti analizēja atkarības riskus no dažu globālo uzņēmumu infrastruktūras, kā arī to, kā reģioniem, piemēram, Baltijai, saglabāt digitālo suverenitāti, attīstot lokālus risinājumus, datu glabāšanu savā jurisdikcijā un alternatīvus mākoņpakalpojumu modeļus. Diskusija skaidri parādīja — nav vienas pareizas atbildes. Tomēr viens ir skaidrs: mākoņa un lokālo risinājumu līdzāspastāvēšana būs nākotnes realitāte.
Runātāja: Rowena Schoo (NetBeacon / Public Interest Registry).
R.Schoo prezentēja pētījumu par DNS drošību Baltijas valstīs un iepazīstināja ar iniciatīvu NetBeacon, kas palīdz reģistriem un reģistratūrām proaktīvi apkarot pikšķerēšanas un ļaunatūras izplatīšanas gadījumus. Pētījums parādīja, ka Baltijas domēnu zonas — .EE, .LV un .LT — ir vienas no drošākajām Eiropā, ar īpaši zemu ļaunprātīgas izmantošanas līmeni. Tomēr atsevišķi strauji augošām reģistratūrām nākas saskarties ar riskiem, kas saistīti ar nepietiekamu pārbaudes mehānismu un klientu izglītošanu.
Runātājs: Chris Mondini (ICANN)
ICANN (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) pārstāvis Chris Mondini iepazīstināja ar gaidāmo jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu (gTLD) kārtu, kas tiks atvērta 2026. gadā. Viņš uzsvēra, ka šī iniciatīva veicinās inovāciju, lokalizāciju un iekļaušanos digitālajā telpā. Tāpat C.Mondini pastāstīja par jauno Registry Service Provider Evaluation Program, kas nodrošinās, ka jaunie reģistri darbojas ar augstiem tehniskajiem un drošības standartiem. Viņš aicināja Baltijas uzņēmumus un pašvaldības izmantot iespēju radīt savus lokālos domēnus, piemēram, .city, .brand vai .language, kas varētu kalpot kā inovāciju un kultūras atpazīstamības platforma.
Runātājs: Erki Pogoretski (Telia Eesti)
Telia Eesti datu analītikas vadītājs Erki Pogoretski analizēja, kā mākslīgais intelekts ietekmē personas datu aizsardzību un kā tas mainīs uzņēmumu pienākumus pēc Eiropas Savienības AI Act pieņemšanas. Viņš norādīja, ka tehnoloģijas attīstās daudz ātrāk nekā juridiskie ietvari, tāpēc nākotnes datu pārvaldība prasa ne tikai tehnisku drošību, bet arī ētisku atbildību. E.Pogoretski uzsvēra nepieciešamību nodrošināt pārskatāmību un cilvēka uzraudzību mākslīgā intelekta sistēmās, lai nepieļautu automatizētus lēmumus bez konteksta izpratnes. “MI, kādu mēs redzam šodien, ir vismazāk spējīgais, kāds jebkad būs — no šī brīža tas kļūs tikai gudrāks,” teica E.Pogoretski, uzsverot, ka šis ir pēdējais brīdis, kad cilvēks vēl kontrolē tehnoloģiju attīstības virzienu.
Dalībnieki:
Helen Aaremäe-Saar (Estonian Internet Foundation)
Asta Mineike (EURid)
Urmo Keskel (Phishbite)
Sascha Kämpf (DENIC)
Šajā diskusijā tika aplūkota ES Tīklu un informācijas drošības direktīvas - TID2 direktīva (plašāku popularitāti ieguvusi ar anglisko saīsinājumu NIS2) praktiskā ieviešana. Dalībnieki dalījās pieredzē par drošības prasībām, kas tagad attiecas gan uz augstākā līmeņa domēnu reģistriem, gan DNS pakalpojumu sniedzējiem. Sarunas gaitā kļuva skaidrs, ka daudzi uzņēmumi vēl meklē līdzsvaru starp pietiekamu drošības līmeni un pārvaldības vienkāršību.
Runātāja: Polina Malaja (CENTR)
Polina Malaja sniedza plašu pārskatu par Eiropas Savienības jauno digitālo politiku un tās ietekmi uz domēnu industriju. Viņa analizēja NIS2 direktīvu, DORA regulu (Digital Operational Resilience Act) un gaidāmo “Digital Omnibus Package”, kas paredz vienkāršot incidentu ziņošanas sistēmas un uzlabot pārraudzības efektivitāti. P.Malaja norādīja, ka DNS kļūst par centrālo elementu diskusijā par Eiropas digitālo suverenitāti — tā vairs nav tikai tehnoloģiska, bet arī politiska tēma. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pārregulēšanas risks var kavēt inovācijas, tāpēc nepieciešams līdzsvarots un pragmatisks pieejas modelis.
Runātāji:
Aet Rahe (Estonian Internet Foundation)
Katrīna Sataki (NIC.LV)
Tomas Mackus (DOMREG.LT)
Baltijas valstu pārstāvji dalījās pieredzē par sabiedrības izglītošanu DNS un digitālās drošības jautājumos.
Aet Rahe stāstīja par Igaunijas projektiem, kas veicina bērnu un jauniešu digitālās prasmes — tostarp “Küberpuuring”, “Digital Self Defence” un “Scratch Olympiad”.
Katrīna Sataki norādīja, ka Latvijā jaunieši bieži izvēlas sociālos tīklus kā savu digitālo identitāti, tāpēc NIC.LV ir izveidojis iniciatīvu “.ID.LV”, kas piedāvā bezmaksas domēnu vārdu ikvienam 18 gadus vecam iedzīvotājam. Kā arī skolās tiek rīkotas dažādas apmācības, kurās tiek stāstīts par DNS.
Savukārt Tomas Mackus aprakstīja Lietuvas DOMREG pieredzi — praktiskas apmācības reģionālajās bibliotēkās, sadarbību ar Patent Bureau un drošības apmācības policijai un mazajiem uzņēmumiem.
Runātājs: Linnar Viik (Digital Innovation Expert, Estonia)
Konferences noslēgumā Linnar Viik prezentēja Igaunijas jauno programmu AI Leap, kas integrē mākslīgā intelekta izmantošanu izglītības procesā. Šīs iniciatīvas mērķis ir dot skolēniem un skolotājiem iespēju ne tikai izmantot MI kā rīku, bet arī saprast tā darbības principus un ētiskos aspektus. Viņš uzsvēra, ka nākotnes izglītība Igaunijā balstīsies uz principu: “MI kā atbalsts cilvēka radošumam, nevis tā aizstājējs”.
Baltic Domain Days 2025 otrā diena apliecināja, ka Baltijas reģions kļūst par Eiropas digitālās drošības, izglītības un inovāciju priekšzīmi. Diskusijās izkristalizējās vienota izpratne — drošība un digitālā neatkarība nevar pastāvēt bez izglītotas sabiedrības un atbildīgas tehnoloģiju pārvaldības.
Liels paldies .EE par izcilu pasākuma organizēšanu, kā arī konferences atbalstītājiem — ICANN un Blackwall par atbalstu un profesionālo ieguldījumu drošāka un atvērtāka interneta nākotnē!
PHOTO: Karolin Köster