|
27.03.2009 Kratīšana Wikileaks birojā Vācijā |
Wikileaks - plaši pazīstamā lapa, kura publicē dažādus sensitīvus un slepenus valdību, korporatīvus un reģiskus dokumentus, nodrošinot šo materiālu iesūtītāju anonimitāti - Vācijas nodaļa piedzīvojusi kratīšanu gan birojā, gan domēna vārda wikileaks.de lietotāja Teodora Reppes (Theodor Reppe) mājās. Policija, kura apgalvojusi, ka meklējot pierādījumus pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanai, esot pieprasījusi Wikileaks domēna vārda wikileaks.de slēgšanu!
Nekādu plašāku informāciju ne pirms, nedz arī pēc kratīšanas Wikileaks nav saņēmuši, tāpēc var tikai minēt šādas policijas rīcības iemeslus. Protams, Wikileaks ar savu darbību ir ieguvis ne vienu vien ienaidnieku. Iespējams kāds no šiem ienaidniekiem vēlas, lai Wikileaks asociētos ar bērnu pornogrāfijas izplatītājiem, pret kuriem Vācijā ir izvērsta aktīva cīņa.
Taču Wikileaks neplāno padoties un turpinās realizēt savu mērķi - informēt sabiedrību. Pēdējā gada laikā Wikileaks publicējusi tā saucamos block lists jeb bloķējamo adrešu sarakstus, kurus izmanto vairākas valstis, lai liegtu indivīdiem pieeju konkrētām interneta vietnēm. Nesen tas publicēja sarakstu, kas tiek testēts "Āustrālijas lielajā ugunsmūrī ". Austrālijas valdībai par lielu kaunu nebūt ne visas šajā sarakstā ievietotās adreses bija saistītas ar bērnu pornogrāfiju. Sarakstā bija iekļuvušas arī tiešsaistes pokera vietnes, sātanistu un kristiešu lapas. Austrālijas valdība gan apgalvo, ka ne visas Wikileaks publicētās lapas patiešām atrodas bloķējamo adrešu sarakstā. Diemžēl neviens austrālietis nevarēs personiski par to pārliecināties, jo pats bloķējamo adrešu saraksts ticis pievienots slepenajam Austrālijas bloķējamā satura sarakstam. Kāds Austrālijas cenzūras pretinieks, lai parādītu, cik muļķīga un "slidena" ir interneta cenzēšanas ideja, nosūtīja Austrālijas Komunikāciju un mediju aģentūrai, kura lemj par to, kuras lapas bloķēt un kuras nē, pieprasījumu bloķēt Wikileaks lapā publicēto sarakstu. Ko aģentūra arī izdarīja.
Galu galā Wikileaks domēna vārds un pati lapa palika publiski pieejama. Tomēr šādas darbības liek aizdomāties tiem, kas ir pārliecināti, ka valdības arvien karstāk vēlas ierobežot runas brīvību.
Vairāk informācijas: http://www.theregister.co.uk/2009/03/26/german_police_raid_wikileaks/

