Laikā, kad lielākā daļa pasaules pārdzīvo ekonomisko krīzi, Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi turpina investēt miljardus eiro interneta sistēmu attīstībā. Tas palīdz uzturēt darba vietas, stimulē ekonomisko aktivitāti, piesaista jaunus līdzekļus, kā arī liek pamatus tālākai izaugsmei. Taču ES politiķu vēlme ieviest dārgus pasākumus, kas ļautu valdībām regulēt tehnoloģijas, kas ir Eiropas interneta pamatā, apdraud turpmāko attīstību, kā arī var izraisīt līdz pat 33% cenu pieaugumu gala lietotājiem.

Sagatavotie priekšlikumi, kas sīkāk tiks apspriesti pavasarī, ļautu Briseles un nacionālajiem regulatoriem noteikt minimālo pakalpojuma kvalitātes standartu. Lielākā problēma slēpjas apstāklī, ka šī termina traktējums katrā dalībvalstī, pateicoties miglainajiem formulējumiem, var stipri vien atšķirties, tādējādi apgrūtinot Eiropas pārrobežu tīkla darbību. Šāda nepamatota iejaukšanās var apgrūtināt Eiropas konkurētspēju ne tikai ar tādām attīstītām valstīm kā ASV un Japāna, bet arī ar Ķīnu un Indiju, kuru izaugsme interneta pielietošanā uzņem arvien straujākus tempus.

Savulaik arī ASV vēlējās ieviest līdzīgus regulējošus pasākumus, taču pēc asās kritikas atteicās no saviem nodomiem. Pārmērīga vēlme regulēt ne vienmēr stimulē izaugsmi un attīstību.

Skat. sīkāk: http://www.guardian.co.uk/business/2009/feb/02/eu-internet-rules-jeopardise-economy